Otrdiena, 12. decembris, 2017
Iveta, Otīlija
Laika ziņas           +C
Vēja virziens       Vēja ātrums m/s 

0

Kā ieņemt pilsētu

9. decembris, 2016. gads Foto(1)

Foto: Juris Lipsnis     Raksta autors: Juris Lipsnis

Aizvadītajā nedēļā pirmdien, ceturtdien un svētdien Skrundas militārajā pilsētiņā ASV karavīru mācībās piedalījās arī Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljons (ZS 45. NB), kas NATO sabiedrotajiem palīdzēja slīpēt kaujas iemaņas apdzīvotā vietā.

LAI ARĪ TIKAI SPĒLE


Kurzemnieks ceturtdien Skrundā mācības vēroja klātienē. ASV karavīru uzdevums – atrast nedraudzīgo spēku (tos tēloja latvieši) komandpunktu un neitralizēt tā vadību. „Kaujas darbība plānota tumsā, tas uzdevumu sarežģī abām pusēm. Tā kā amerikāņiem ir nakts redzamības ierīces, arī mums izdevās dažas sagādāt, aizņemoties no citām vienībām,” atklāja ZS 45. NB komandieris Andris Rieksts.

 

„Pretinieka rīcībā ir vēl citi augsto tehnoloģiju rīki, kā arī trīskāršs pārspēks – mums uzbrūk rota jeb ap 120 karavīru,

 

savukārt no mūsu puses mācībās piedalās viens vads jeb apmēram 30 vīru, kuriem jāspēj pretinieku aizkavēt pēc iespējas ilgāk. Mācības beidzas tad, kad ASV vienībai izdodas mani sagūstīt… Ir noruna, ka nemēģināšu aizbēgt un slēpties, kaut pilsētiņas labirintos tas nebūtu nemaz tik grūti. Spēle ir spēle – tai ir savi noteikumi.”

 


„SAVUS RESURSUS NETĒRĒJAM”


A.Rieksts pastāstīja, ka uzaicinājums tēlot pretinieku saņemts pirms diviem mēnešiem, pēc tam kopīgās mācības plānotas. „Skrunda ir mūsu bataljona atbildības teritorijā, tātad ērti sasniedzama,” viņš teica. „Turklāt esam nodrošinājuma vienība, kas ikdienā nodarbojas ar apgādi, tehnikas remontu, bet šādas mācības ļauj zemessargiem un karavīriem darboties neierastā ampluā. Savus resursus tikpat kā netērējam – amerikāņi nodrošina gan ieročus, gan treniņu munīciju, mums atliek sagādāt degvielu un atlicināt laiku.”


Pilsētiņas ieņemšanas laikā nebija liela trokšņa, jo abas puses izmantoja nedaudz pārveidotu triecienšauteni M4, šaujot ar 5,56 mm kalibra imitācijas munīciju – tā ir krietni klusāka nekā kaujai domātā. Īpašās patronas šāviena mirklī izmet puscentimetra diametra krāsas bumbiņu, kas trāpījuma vietā atstāj traipu.

 

Katrai karojošajai pusei lodīšu krāsa ir atšķirīga – kā skaidroja A.Rieksts, tas ļauj noteikt, kurš trāpījis: pretinieks vai varbūt savējais.

 

Arī tas šādā kaujā var gadīties. Krāsas lodītei līdzi lido arī niecīgs metāla gabaliņš, tāpēc karavīriem obligāti jālieto aizsarglīdzekļi: brilles, maska un tādas kā autiņbiksītes, kuru uzdevums – pasargāt vārīgas ķermeņa daļas. Viens no zemessargiem atzina, ka pirmajā dienā lodīte trāpījusi pa žokli un, lai gan āda tikai saskrāpēta, sajūta bijusi nepatīkama.

 

 

PLECU PIE PLECA AR SABIEDROTAJIEM


Mācībās piedalījās arī vairākas izlūkošanas kaujas mašīnas Scimitar, kas bruņotas ar 30 mm lielgabalu – tās ieradušās no Ādažiem. Tiesa gan, ādažnieki šoreiz darbojās nevis savējo, bet amerikāņu pusē. „Scimitari viņiem sniegs tālās uguns atbalstu, bet mūsu pozīcijām netuvosies – esam brīdinājuši, ka mums ir prettanku ieroči,” ar smaidu piebilda A.Rieksts. Diemžēl izpalika helikoptera ierašanās – stiprais vējš un lietus lidojumu darīja nedrošu.


„Mēs slīpējam uzbrukuma iemaņas,” atklāja ASV vienības koordinators, atbildīgais par mācību plānošanu leitnants Frensiss Baklijs. „Mūs atbalsta latviešu mehanizētā vienība, tā plecu pie pleca šeit cīnās sabiedrotie – Latvijas un ASV karavīri. Pretinieku lomā iejutušies vietējie zemessargi.

 

Viņu veikums ir patiešām lielisks – puiši aizsardzības pozīcijas izveidojuši ļoti radoši, un tas ļauj arī mums uzlabot kaujas iemaņas.

 

Ieguvēji ir visi! Esam abām pusēm sagādājuši imitācijas munīciju, kas kauju dara reālāku – mēs šaujam uz pretinieku, tas šauj uz mums, un abas puses zina, vai un kuram trāpīts. Atkrīt strīdi un domstarpības, sak’, tu aizšāvi garām…”

 

 

Attēlā:

ASV karavīriem atbalstu sniedza Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mehanizētā vienība no Ādažiem, kas uz Skrundu bija atgādājusi vairākas kaujas mašīnas Scimitar.

Galerija

Komentē