Otrdiena, 12. decembris, 2017
Iveta, Otīlija
Laika ziņas           +C
Vēja virziens       Vēja ātrums m/s 

0

Uzņēmēji grib paredzamus nodokļus

27. decembris, 2016. gads 2

Foto: Aivars Vētrājs     Raksta autors: Iveta Grīniņa

„Vēlamies, lai nodokļu politika Latvijā būtu prognozējama un nemainīga, lai katrā budžeta pieņemšanas laikā nepiedzīvojam kārtējo šoku par izmaiņām,” tā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes uzņēmēju padomes vadītājs Jānis Vilnītis.

20. decembrī Saeima apstiprināja jauno mikrouzņēmuma nodokli (MUN). No nākamā gada tas noteikts 15% no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētajām obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām. Bet 15. decembrī padomes sēdē Ventspilī ministre ar uzņēmējiem runāja gan par MUN, gan citiem jaunumiem.

 

LŪDZ PALĪGĀ MEKLĒT, KUR IETAUPĪT


Kā sacīja D.Reizniece-Ozola, izvērtējot ministriju tēriņus, izdevies ietaupīt 60 miljonus eiro. Viņa aicināja uzņēmējus piedalīties darba grupās un palīdzēt atrast neracionālus izdevumus. „Katrs nākamais solis būs grūtāks, jo katrs budžeta ietaupījums nes līdzi politikas maiņu.

 

Lielākie tēriņi ir sociālajai palīdzībai, izglītībai, veselībai, aizsardzībai – ļoti jutīgām nozarēm.

 

Izdevumu samazināšana gandrīz vienmēr ir nepopulāra.” Ministre informēja arī par ēnu ekonomikas mazināšanu un minēja, ka būvniecībā paredzēts ieviest lielāku ģenerāluzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju nodokļu samaksu, avansā maksājot darbaspēka nodokļus. Izmaiņas iecerētas arī citās nozarēs.

 

 

PASAULES BANKA SECINA


D.Reizniece-Ozola atzina: iepriekšējo gadu prakse bijusi tāda, ka, redzot budžetā iztrūkumu, mainīti nodokļi. Arī solidaritātes nodokļa un minimālās sociālās iemaksas ieviešana kalpojusi šim mērķim, lai gan pēdējai rīcībai bijis arī cēls mērķis – nodrošināt cilvēkus, par kuriem nav maksātas sociālās iemaksas. Lai nodokļi būtu vairāk paredzami, tiek izstrādāta vidēja termiņa stratēģija pieciem gadiem.


Pasaules Bankas (PB) ziņojumā teikts, ka Latvijā darbaspēka nodokļi ir pārāk augsti, lai uzņēmējdarbība attīstītos. Tas mudina nodokļus nemaksāt. Īpaši liels slogs ir mazākas algas saņēmējiem. Otrs secinājums: nav līdzsvara starp darbaspēka un kapitāla nodokli. „Legālā shēma ir tāda: uzņēmējs sev nemaksā algu, taču izņem dividendes, līdz ar to nodoklis samaksāts daudz mazāks.

 

Dividendēs izņemtais kapitāls nereti tiek aizpludināts ārpus valsts, bet darbaspēka nodokļi tomēr paliek Latvijā,”

 

skaidroja ministre. Trešais PB secinājums – Latvijā dažādu atvieglojumu ir par daudz, turklāt tie nav precīzi mērķēti, tāpēc jāpārskata. „Vajadzīgs atsevišķs nodokļu režīms mazajiem uzņēmējiem, bet mikrouzņēmuma nodokļa režīms nav ideāls. Doma bija laba, bet izpildījums vairs neizskatās tik labs. To redzam arī pēc statistikas, ka nospiedošais tā maksātāju skaits ir Rīgā, citur mazāks, bet mums vajadzētu tādu instrumentu, kas uzņēmējdarbību iekustinātu reģionos. Daudzos gadījumos mikrouzņēmuma nodoklis izmantots nodokļu optimizēšanai.”

 

 

STĀSTS AR DIVĀM PUSĒM


Ministre teica, ka līdz aprīlim jātiek skaidrībā ar darbaspēka nodokļiem, ar to, vai ieviest reinvestētās peļņas nulles procenta likmi un ko darīt ar mazajiem uzņēmumiem.


„Man ļoti patīk ideja par nulles procentu reinvestētajai peļņai,” saka D.Reizniece-Ozola. „Tas būtu labs veids, kā mazie uzņēmumi kļūtu pievilcīgāki bankām, būtu mazāk motivācijas slēpt reālo peļņu. Tomēr būtu arī mīnusi. Budžetā radīsies caurums, un būs jāatrod, kā izmaiņas ieviest pakāpeniski vairākos gados.

 

Būs lielas administrēšanas izmaksas, piemēram, jāpielāgo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmas.

 

Tas ies kopā ar citu nodokļu atvieglojumu atcelšanu un ar likmes celšanu. Uzņēmējiem jāsaprot, ka nevarēs vienlaikus saglabāt visus līdzšinējos atvieglojumus, piemēram, paātrināto amortizāciju iekārtu iegādes gadījumā u.tml. Īstermiņā ieguvums būs lielāks, bet brīdī, kad uzņēmējs gribēs peļņu izņemt, likme būs lielāka. Šim stāstam ir arī otra puse.”


Darbaspēka nodokļos D.Reiz-niece-Ozola atbalsta progresivitāti: „Parasti satrūkstamies, ka progresīvais nodoklis ir veids kā sodīt turīgos, tomēr jāatrod veids, kā mazajām algām nodokļu slogu samazināt un sabalansēt to ar dažādiem pabalstiem, lai cilvēki ir motivēti strādāt, nevis saņemt pabalstu.”

 

 

KO MAKSĀS MAZIE


„Īsti loģiski nav tas, ka arī tajos mēnešos, kad uzņēmumam apgrozījuma nav, par darbiniekiem jāmaksā. Tā ir galvenā kļūda sākotnējā priekšlikumā,” spriež finanšu ministre.

 

„Ministru prezidentam kā alternatīvu piedāvāju saglabāt minimālās sociālās iemaksas un 5% apgrozījuma nodokli, paredzot, ka mēnešos, kad uzņēmumam nav apgrozījuma, šādu iemaksu nav.

 

Otrs priekšlikums – no tām atteikties, bet mikrouzņēmuma nodokli palielināt līdz 15%, starpību starp 5% un 15% novirzot sociālajām iemaksām. Tas garantētu vismaz kādu sociālo nodrošinājumu. Premjeram pievilcīgāks šķita otrais priekšlikums, ko viņš piedāvāja koalīcijai, bet īpaši liela atbalsta tam nebija.”

 

 

JAUTĀ PAR VID


Uzņēmēji pārmeta, ka no dažādām VID nodaļām atkārtoti saņemti vieni un tie paši pieprasījumi: „Viena nodaļa nezina, ko dara otra, vienoto datu bāzi dienests neizmanto.” Pret VID darba stilu viņiem bija daudz pretenziju. Ministre atzina, ka sadarbība starp dienesta struktūrām tiešām nav ideāla un resursi netiek izmantoti pilnīgi: „Bet vadība ir apņēmības pilna trūkumus novērst.”


Ministre stāstīja arī par elektrības cenu, kas Latvijā augstāka nekā kaimiņvalstīs, un esot iecere ieviest diferencētu obligātās iepirkuma komponentes maksu. Vēl pārrunāta ātro kredītu ierobežošana, autotransporta nodokļi, virsstundu darba regulējums un citas tēmas. Uzņēmēji aicināja vairāk kontrolēt valsts budžeta izlietojumu, tika uzdoti vēl daudzi jautājumi.

 

 

Saeima 20. decembra sēdē nolēma:
* Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likums otrajā lasījumā papildināts ar šādu normu: ja apgrozījums ir līdz 7000 eiro, nodoklis nākamgad ir 12%.
* Ministru kabinetam uzdots līdz 1. jūnijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas paredz jaunu specializētu vienkāršotu nodokli mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu MUN. Mikrouzņēmumu regulējums darbosies vēl vienu gadu pēc tam, kad spēkā būs stājusies jaunā kārtība.
* No likuma izslēgtas normas, kas paredzēja ierobežot nozares, kurās mikrouzņēmums ir tiesīgs darboties.

 

 

Attēlā:

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes padomes sēdē Ventspilī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ar uzņēmējiem pārrunāja nodokļu jaunumus un atbildēja uz jautājumiem.

Obana 28. decembris, 2016. gads / 14:55
Mja - šahiste lūdz palīdzību. Mja - tik tālu nu FM ir nonākusi. Izskatās - ka mums ir nākotne. Maksā viņai - bet jādomā mums? Vot tā ir izaugsme.

Frīdis 30. decembris, 2016. gads / 20:37
Dana ar ZZS zagļu bandu neguļ ! Nabagu žņaugšana uzņem jaunus apgriezienus ! Lielā trokšņa ar sociālajām iemaksām aizsegā "valsts" veikusi veiklas manipulācijas ar neapliekamo minimumu! Visiem būtu jāzina, ka no 1. janvāra 75 eiro vietā neapliekamais būs tikai 60 eiro. Nosacīto starpību (pāri par 40 eiro) varēsim atgūt pēc pusotra gada! Tajā pašā laikā no 2018. gada neapliekamais būs vairs tikai 40 eiro, kas nozīmē, ka naudiņu, ko valsts no mums būs paņēmusi bezprocentu kredītā par 2017. gadu un gatavojas atdot 2018. gada vasarā, viņi ar uzviju būs jau ieturējuši 2018. gada pirmajā pusgadā! Un tā katru gadu, līdz 2020. gadā mūsu neapliekamais būs apalā nulle, kas nozīmē ka šajā pasākumā katrs strādājošais valstij gada laikā aizdos 207 eiro. Labprāt uzzinātu, vai tuvinieki varēs atgūt tās summas, kuru atguvēji šajā laikā būs miruši ? Nebūsim naivi ! Paredzamu nodokļu nebūs! Tie būs tikpat neparedzami , kā šīs korumpētās valdības rīcības !

Lapas

Komentē